Latvijas Ģenerālprokuratūra pret Eiroparlamenta deputātu Nilu Ušakovu no partijas Saskaņa un eiroparlamentārieti Andri Ameriku no partijas Gods kalpot Rīgai vēlējās izvirzīt apsūdzības par iespējamu kukuļošanu un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Valsts apsūdzības ieskatā iegūtie pierādījumi liecinot, ka 2017. gadā tobrīd Rīgas mērs Ušakovs un vicemērs Ameriks pašvaldības uzņēmuma “Rīgas mikroautobusu satiksme” pastarpinātajam īpašniekam esot pieprasījis kukuli 50% apmērā no summām, ko šis uzņēmums saņēma no pašvaldības par tā pārvadātajiem pasažieriem, kuriem ir bijušas tiesības uz braukšanas maksas atlaidēm.

Lasītākie

10 apetīti nomācoši produkti, kas jāēd katru dienu

Kokteilis

FOTO. Mākslīgais intelekts nosauc 10 pasaules pievilcīgākos vīriešus. Starp tiem – pretrunīgi vērtēts Latvijas politiķis

Kokteilis

Optiskās ilūzijas tests: pasakiet, ko attēlā pamanījāt pirmo, un atklājiet savu sapņu profesiju

Lasīt citas ziņas

Tomēr Eiropas parlamenta deputāti pēc parlamenta  Juridiskās komitejas ieteikuma atteicās atcelt parlamentāro imunitāti abiem politiķiem. Pierādījumi neesot pietiekami. Turklāt radušās aizdomas, ka apsūdzības varētu būt politiski motivētas.  TV24 raidījumā “STOPkadri” politikas ekspertiem tiek vaicāts, ko tas nozīme un kādi signāli tiek raidīti.

Eiroparlamentāriešu uzmanību piesaistījis fakts, ka lietā šķetināti notikumi par 2017. gadu, bet prokuratūra pieprasījumu par imunitātes atcelšanu iesniedza tikai 2023. gadā. Juridiskās komitejas atzinumā norādīts, ka prokuratūra nepārliecinoši attaisnoja pieprasījuma iesniegšanas kavēšanās laiku. Kā arī nevarēja norādīt ne vietu, ne laiku, kad kukulis pieprasīts.

Politoloģe Lelde Metla-Rozentāle uzsver: “Kāpēc par pārkāpumu, kas ir izdarīts tik sen? Mēs gribam šo te publisko akciju ar imunitātes atņemšanu realizēt tieši tagad? Un, protams, ka tas līdz ar to Eiropas Parlamentā institūcijās pašā parlamentā rada tādu jautājumu vai tur nav kaut kāda politiskā motivācija?”

Rajevskis piebilda, ka deputāti, kas balsoja par imunitātes neatcelšanu, aizstāvēja Ušakovu un Ameriku, jo šis lēmums tika pieņemts vēlēšanu kampaņas laikā.

Deputāti pusgadu pirms vēlēšanām parasti nevēloties kādu izdot kriminālvajāšanai.  Pārvēlēšanas gadījumā prokuratūra varēs atkārtoti prasīt izdot kriminālvajāšanai Ušakovu. Ameriks nekandidē, kas nozīmē, ka viņa parlamentārā imunitāte pazudīs un prokuratūra viņam varēs izvirzīt apsūdzības. Metla-Rozentāle uzskata, ka tādā gadījumā var mazināties bažas par kaut kādu politisko pasūtījumu un priekšvēlēšanu kontekstu. Tikmēr Ušakovs un Ameriks šo lietu, kurā figurē vēl trīs personas, sauc par safabricētu.

Ģenerālprokurors Juris Stukāns, komentējot Eiropas Parlamenta lēmumu, norāda: “Tas ir politisks lēmums, jo tas ir parlaments, deputāti ar dažādiem uzskatiem.

Bet tas nav noslēgums. Likums atļautu arī attiecīgi gan pēc deputāta pilnvaru beigām vērsties pret personu, gan arī, kā jau izskanēja, lūgt jau jaunajam sasaukumam šo jautājumu (par Eiropas Parlamenta deputāta imunitātes atcelšanu)  skatīt atkārtoti.”

Savukārt zvērinātais advokāts Saulvedis Vārpiņš  norāda uz prokuratūras vainu: “Es domāju, ka šeit ir prokuratūras vaina, ja prokuratūrai šie pierādījumi bija. Jo šajā atzinumā, kas ir Eiropas Parlamentā, kurš ir publiski pieejams, ir rakstīts, ka nerodas parlamentā pārliecība par to, ka ir pietiekoši pierādījumi tam, ka būtu izdarīts noziedzīgs nodarījums, neņemot vērā to, ka nav konstatēta ne vieta, ne laiks. Tātad iespējamais noziegums bija 2017. gadā,  kā uzskata prokuratūra, bet šis pieprasījums ir aizgājis tikai 2023. gadā – pēc sešiem gadiem. Ja mūsu valstij tas liekas normāli, jebkurā citā Eiropas valstī tas liekas nesaprotami.”

Tēmas