“Man šķiet, ka mums ar tiem lielajiem projektiem iet, kā iet, ja mēs skatāmies “Rail Baltica”, Nacionālo bibliotēku…”Rail Baltica” vispār bija paredzēts pabeigt 2025.gadā, tagad es saprotu, ka 2030.gadā vēl nepabeigs. Līdz ar to cilvēkiem ir tiesības protestēt – izteikt savu viedokli! Ja mēs skatāmies tieši uz Lucavsalu, tad tur ir pudeles princips,” tā TV24 raidījumā “Preses klubs” savu komentāru iesāka uzņēmējs un bijušais iekšlietu ministrs Māris Gulbis, komentējot aktuālo ziņu par to, ka Rīgas dome trešdien, 17.aprīlī, nolēma nodot bezatlīdzības lietošanā Latvijas Futbola federācijai vairāk nekā 10 hektāru zemes Lucavsalā, Rīgā nacionālā futbola stadiona būvniecībai.

Lasītākie

Kokteilis

Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem

Mistika: pie Ukrainas robežas atvēries milzīgs krāteris, ko dēvē par “portālu uz pazemes pasauli”

Veselam

Zinātnieki atklājuši iemeslu, kas varētu izskaidrot gados jaunu cilvēku biežo saslimstību ar vēzi

Lasīt citas ziņas

“Es tur biju uz “Rammstein” koncertu. Tur būs sastrēgumi sastrēgumu galā! Es saprotu, ka šo stadionu netaisīs uz 5 000-10 000 skatītāju, bet uz vairāk tūkstošiem skatītāju – 25 000 līdz 30 000. Tā ka Salu tilts būs vienos sastrēgumos. Vai tā ir pareizākā, labākā vieta? Es domāju, ka nē. Labāk būtu tur, kur ir maģistrāles, kur var pa trijām joslām piebraukt klāt ar automašīnām. Iedomājamies, ja tur ik pa divām nedēļām notiek lielas sacensības un nāk 25 000 skatītāju, tas viss neieies… Lucavsalu mēs zinām – tur ir pudeles kakls! Un tur pa to kaklu būs jāiet iekšā un ārā,” tādas pārdomas par ieceri būvēt jaunu futbola stadionu Lucavsalā Rīgā TV24 raidījuma diskusijā pauda bijušais iekšlietu ministrs Gulbis.

No drošības viedokļa raugoties, Lucavsalā būtu viegli visu kontrolēt, piekrīt Gulbis. “No otras puses, apkārtējiem iedzīvotājiem būs jānīkst sastrēgumos, Salu tilts būs sastrēgumos. Man jau šķita, ka to futbola laukumu vajadzēja taisīt Uzvaras parka vietā. Tagad tur ir uztaisīts parks, bet Ulmaņa laikos tur bija paredzēts liels komplekss, tad varbūt, ka tur vajadzēja to veidot. Es nezinu detaļas, bet es domāju, ka atkal visur apakšā ir biznesa intereses, un kāds atkal mēģinās uz to nopelnīt,” pieļāva Gulbis.

Tomēr bijušais iekšlietu ministrs piekrīt, ka kopumā Rīgai jauns futbola stadions esot vajadzīgs. “Mēs esam tur 150.vietā pasaules futbola topā…Futbolisti saka, ka viņiem ir jāspēlē pasaules līmeņa stadionā,” tā piebilda Gulbis TV24 raidījumā “Preses klubs”, diskutējot par aktuālo jautājumu saistībā ar plānoto jauna futbola stadiona būvēšanu Lucavsalā.

Jau ziņots, ka Rīgas dome trešdien, 17.aprīlī, nolēma nodot bezatlīdzības lietošanā Latvijas Futbola federācijai vairāk nekā 10 hektāru zemes Lucavsalā nacionālā futbola stadiona būvniecība, vēstīja LETA.

Zeme tiek nodota federācijas lietošanā līdz brīdim, kad nekustamais īpašums kļūs nepieciešams pašvaldībai tās funkciju nodrošināšanai, bet ne ilgāk kā uz pieciem gadiem. Šo piecu gadu laikā LFF jāizstrādā stadiona būvniecības dokumentācija, bet pašvaldībai pēc tam būs jālemj par turpmāko rīcību ar šo zemi, piemēram, to atsavinot par labu federācijai.

Pret stadiona būvniecību Lucavsalā iebilst Lucavsalas dārziņu teritoriju nomnieki. Dārzu nomnieku pārstāvis domes sēdē uzsvēra, ka nav pret sportu vai futbolu. Dārziņu kopēji esot pret veidu, kā tiek īstenoti šādi projekti. No vienas puses tiekot rīkoti semināri par dārzu attīstību, bet tad, nevienu neinformējot, pieņemts lēmums par dārzu likvidēšanu un stadiona būvniecību.

Arī lielākā daļa deputātu, kas debatēs pauda, ka balsos pret zemes nodošanu LFF, uzsvēra, ka atbalsta stadiona būvniecību Rīgā un atbalsta futbola attīstību. Taču viņi esot pret konkrēto vietu, kur to plānots darīt. Deputāti pauda arī bažas par neskaidro biznesa plānu un finansējumu stadiona būvniecībai.

Balstoties uz pēdējiem publiskotajiem aprēķiniem, nacionālā futbola stadiona projekta realizēšana varētu izmaksāt apmēram 44 miljonus eiro, iepriekš Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisiju informēja LFF prezidents Vadims Ļašenko. No šīs summas 12 miljonus jeb nedaudz vairāk kā ceturto daļu segtu Eiropas Futbola federāciju asociācija (UEFA). Papildu finansējums no citiem avotiem nepieciešams nepilnu 32 miljonu eiro apmērā. Šīs aplēses balstītas uz to, ka sadarbībā ar Rīgas domi nepieciešamā zemes gabala iegādei nebūs nepieciešami papildu līdzekļi.

Apmēram trešā daļa no šīs summas jeb nepilni 16 miljoni eiro ir nepieciešami papildu funkcionalitātei, lai izveidotu kopā strādāšanas telpas, birojus, konferenču zāles, viesnīcu un restorānus. Pēc projekta realizēšanas objekts ik gadu varētu ģenerēt piecus miljonus eiro ienākumus, tādējādi nosedzot visas uzturēšanas izmaksas, lēsa Ļašenko. Arī LFF viceprezidents un valdes loceklis Olafs Pulks (JV), kurš ir arī Rīgas domes deputāts, atzīmēja, ka stadions pēc darbības sākšanas neprasīs papildu investīcijas.

Pēc deviņu potenciālo stadiona atrašanās vietu izvērtēšanas nonākts pie secinājuma, ka visatbilstošākā vieta, kur būvēt 16 000 sēdvietu stadionu, ir Lucavsala. UEFA un Starptautiskās Futbola federāciju asociācijas (FIFA) rekomendētā Vācijas arhitektu biroja “Fiebiger GMBH” izveidotā vizualizācija paredz, ka multifunkcionālā sporta kompleksa projekta kopējā platība varētu būt nepilni 119 000 kvadrātmetru, no kuriem stadions aizņemtu nedaudz vairāk kā 66 000 kvadrātmetru.

Pēc LFF aprēķiniem, realizējot šādu projektu, Latviju apmeklētu vismaz par 40 000 vairāk tūristu katru gadu, kas Latvijas ekonomikā katru gadu ienestu papildu 35 miljonus eiro. Ik gadu stadionā varētu notikt vairāk nekā 35 starptautiska līmeņa futbola spēles, kā arī desmit koncerti vai cita veida pasākumi.

Projekts šobrīd ir pirmajā no trīs attīstības posmiem, un tā noslēgums, kas paredz arī projekta nodošanu ekspluatācijā, iecerēts ne ātrāk par 2027.gadu. Latvijā patlaban nav ceturtās kategorijas stadiona, kā dēļ var izveidoties situācija, ka nacionālajai izlasei jāaizvada spēles kādā citā valstī, piemēram, Lietuvā vai Igaunijā.

Tēmas