Iepriekšējā reizē stāstīju, ko nogaršot uz vietas, esot Albānijā. Šoreiz par to, ko atvest ciemakukulī mājiniekiem.

Kā pirmo sarakstā varētu minēt Ģirokastras balto sieru – tas ir viens no populārākajiem Albānijas sieriem.

Balto sieru šajā zemē gatavo gan no govs, gan aitas, gan arī kazas piena. Albānijas dienvidu reģionā, kas robežojas ar Grieķiju, top raksturīgais baltais siers, kas ir viens no fetas līdziniekiem. Tas ir cieši presēts, taču mēdz būt ar palielām acīm, nogatavināts, pasāļš, pēc struktūras viegli drupens un graudains.

No formām atbrīvotie lielie siera rituļi peld sālījumā gan lielveikalu vitrīnās, gan uz tirgus letēm. Sieri atšķiras arī pēc to izturēšanas ilguma.

Līdzvešanai mazāka izmēra siera gabalus tirgo, iesaiņotus vakuumā.

Albānija ir arī olīvu zeme, tāpēc ciemakukulim mājiniekiem var atvest dažādi konservētas olīvas, olīveļļu un olīvkoka virtuves rīkus: karotes, lāpstiņas, dēlīšus, piestas.

Olīvkoki ir tipiska Albānijas ainavas sastāvdaļa gan laukos, gan pilsētu apstādījumos. Komerciāli tiek audzēti vismaz 28 šķirņu olīvkoki. Populārākās galda šķirnes ir Kalinjot un Kokermadh i Beratit. Ne tikai šķirņu daudzveidība, bet arī atšķirīgais klimats, augsne un augšanas augstums nosaka dažādos reģionos spiestās olīveļļas atšķirīgo garšu. Olīvkoks ir arī izejmateriāls, no kura tiek grebti un amatnieku tirdziņos pārdoti gaumīgi virtuves rīki.

Albānijā aug daudz un dažādas aromātiskās zālītes, ko var izmantot gan kā garšvielas, gan kā zāļu tējas.

Strikta dalījuma starp kulināriju un ārstniecību nav. Populārākās garšvielas, kas Albānijas kalnu apvidos aug savvaļā un ir daudz aromātiskākas par kultivētajām: salvija, timiāns, rozmarīns, majorāns, raudene, kadiķogas, lauru lapas.

Ārstniecībā šajā zemē izmanto liepziedus, kumelītes, gurķu mētru, alteju, asinszāli, vilkābeli, marūbiju, gaiļbiksītes, dzeloņplūmi, lakačus. Çaj mali, kas tulkojumā nozīmē – kalnu tēja, ir populārākā augu tēja aukstajā gadalaikā. Interesantākais, ka ar nosaukumu çaj mali tirgo divu dažādu augu tējas: gan kalnu siderīti, gan savvaļas raudeni.

No dzērieniem Albānijas tradicionālie ir vīns un rakija (līdzīgs destilēts alkohols iepriekš šeit aprakstītajam turku raki).

Vīnkopības tradīcijas Albānijā ir ļoti senas, un vīna nozare ir piedzīvojusi gan kāpumus, gan kritumus. Par tās bagātību var uzskatīt autohtonās vīnogu šķirnes: gaišās – Puls, Shesh i bardhe, tumšās – Shesh i zi, Kallmet, Vlosh, Debine. Kvalitatīvākie vīni tiek darīti vīnadarītavās Kantina Bardha un Çobo winery.

Tradicionālais stiprais alkohols – rakija – tiek destilēts no vīnogām, taču tam nav turku raki raksturīgās anīsa piedevas. Retākas, neparastākas rakijas Albānijā destilē no zīdkoka ogām un valriekstiem.

Vēl ciemkukulī var atvest kalnu medu. Kalnainajos apvidos, kur aug dažādas zālītes, bitenieki izvieto stropus. Medus ienākas dažādos reģionos, bet tieši tumšais, nedaudz asais un pikantais medus no kalniem ir viens no pieprasītākajiem.